Search results for "Imanuels Kants"
showing 3 items of 3 documents
Estētiskās neieinteresētības koncepcija: feministisks izvērtējums un adaptācija politiskajā mākslā
2022
Darba mērķis ir pierādīt, ka estētiskās neieinteresētības koncepcija, lai arī sākotnējā pieteikumā nesaskanīga ar feminisma nostādnēm, ir adaptējama feminisma ietvaros un kā derīga attiecināma uz politisko, tostarp feministisko, mākslu. Mērķa sasniegšanai izvirzu trīs uzdevumus, kas atbildīs darba struktūrai nodaļās: pirmkārt, sniegt Imanuela Kanta pieteiktās estētiskās neieinteresētības koncepcijas rekonstrukciju, balstoties darbā “Spriestspējas kritika” (1790); otrkārt, sniegt un izvērtēt neieinteresētības koncepcijas feministisko, Pjēra Burdjē socioloģisko un Džordža Dikija estētiskās attieksmes kritiku; treškārt, pieteikt transformētu neieinteresētības koncepciju, kas būtu derīga politi…
Vispārējā tiesību principa atvasināšana Satversmes tiesas judikatūrā Imanuela Kanta sintētisko un analītisko spriedumu nošķīruma kontekstā
2022
Šajā bakalaura darbā tiek analizēta vispārējo tiesību principu atvasināšana no pamatnormas Satversmes tiesas judikatūrā. Analīze tiek veikta, kā metodoloģisku instrumentu izmantojot Imanuela Kanta nošķīrumu starp sintētiskiem un analītiskiem spriedumiem. Izpētes rezultātā tiek secināts, ka Satversmes tiesas nolēmumi izmaina pamatnormas jēdzienu tiktāl, ciktāl šie nolēmumi netiek skatīti kā jaunas tiesiskās realitātes konstituēšana, un ka šī transformācija ir vērtējama pozitīvi, jo tā kalpo kā atsvars un risinājums iespējamībai, ka pamatnormas sākotnēji iedibinātajā sistēmā iemīt trūkumi vai pretrunas.
Sacelšanās lieguma nosacījumi Imanuela Kanta filozofijā
2020
Viena no mulsinošākajām problēmām, kas saistīta ar Kanta politisko domu, ir tāda, ka viņš atbalsta absolūto liegumu uz sacelšanos, kas šķiet pretrunīgi, ņemot vērā gan Kanta personiskos uzskatus, gan viņa filozofijas garu. Šajā darbā ir paredzēts izpētīt nosacījumus sacelšanās liegumam Kanta filozofijā un atbildēt uz jautājumu, vai pretestība vienmēr ir aizliegta. Pārbaudot, kādā veida politiskas sabiedrības pastāvēšanas nepieciešamība un mērķis ir saistīts ar sacelšanās lieguma nosacījumiem, tiek noskaidrots, ka, ja režīmu nevar uzskatīt par politisku, tad sacelšanās nav aizliegta. Runa ir par režīmiem, kas atšķiras no dabas stāvokļa, kur tomēr sacelšanās liegums nav spēkā.